Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienumēr
vienumēr apst.
2.Vienmēr2.
PiemēriTo [aitu mazgāšanu] vienumēr tā jūnijā pie mums Kā lielu izdarību sarīkoja, - Tāds iegājies jau bija paradums, Ko katru gadu vienreiz atkārtoja.
Avoti: 8. sējums