kungs
kungs -a, v.
1.neakt. Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrībā. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašnieks.
PiemēriDienēt pie kungiem.
- Dienēt pie kungiem.
- Mazgāt kungiem veļu.
- Neklausīt kungam.
- «Un kāpēc Figaro tā skraida? Viņš kalpo vairākiem kungiem.»
- Viņš cik varēdams izvairījās satikties ar baronu.. Varbūt arī tādēļ bija vieglāk noskaņot kungu pret viņu.
- Dzied un dejo [izrādē].. kalpi un kalpones, kas atjautības un prāta ziņā neatpaliek no saviem kungiem.
- pārn. ..ja lieta no kalpa pārtop kungā un sāk dancināt tās īpašnieku.., tad stāvoklis kļūst bēdīgs.
- pārn. Edvarts: Saulīte tas gudrākais kungs pasaulē. Atņem tev ar laipnību beidzamo spēka lāsīti.
1.1.dsk. Valdošā šķira, sociālā grupa, valdošās aprindas antagonistisku šķiru sabiedrībā.
PiemēriKungu kārta.
- Kungu kārta.
- Kungu vara.
- Padzīt kungus.
- Rainis zināja, ka tiem.. pašiem jārada tāda pasaule, kur vairs nebūtu kungu un nebūtu arī izsalkušo.
- ..ar kapitālisma attīstību saistītie laicīgie centieni arvien vairāk nodarbināja ne tikai kungus un mācītājus, bet arī zemniekus..
- Zemē kungus, kas lepnībā sēž, Šķērdībā putina miljonu sviedrus!
2.novec. Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
PiemēriJūs jaunā kunga svina roku jūtat Uz sava kakla, pirms vēl iespējāt To saņemt pienācīgām gavilēm, Ka atpestījis jūs no veca sloga.
- Jūs jaunā kunga svina roku jūtat Uz sava kakla, pirms vēl iespējāt To saņemt pienācīgām gavilēm, Ka atpestījis jūs no veca sloga.
- Viņš [Ansis] gribēja būt kungs pār šo pilsētu..
- Bargi kungi ilgi nevalda.
- pārn. ..ordenis, pabeidzis Zemgales iekarošanu, gribēja pakļaut arī Rīgu, kļūt par vienīgo Livonijas kungu.
- «Es, nabags, pilns cerības, nāku pie mūsu visužēlīga tēva, kunga un ķeizara ar pazemīgu lūgšanu.» [Raksta zemnieks caram.]
- Visi brāļi [Jāzepam]: Lai mūžam dzīvo mūsu kungs un valdnieks.
Stabili vārdu savienojumi
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) — Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
3.Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
PiemēriCauri brikšņiem un koku sagāzumiem [filmā] laužas karakalpu bars. Viņu komandieris Jakubovskis ir kungs pār cilvēku dzīvību un nāvi.
- Cauri brikšņiem un koku sagāzumiem [filmā] laužas karakalpu bars. Viņu komandieris Jakubovskis ir kungs pār cilvēku dzīvību un nāvi.
- pārn. Lietas kungs ir tas, kas redz no viņas labumu, bet ne ikreiz tas, kam viņa pieder.
- pārn. Aleksis [Dūdaram]: Esi brīvs cilvēks, kungs pār savu laiku.
- ..beidzamos maksājumus.. bija nobeidzis jau tagadējā [saimnieka] tēvs īsi pirms savas svētīgās nāves, tā ka pašreizīgais saimnieks varēja būt pilnīgs kungs un ķēniņš savā namā, savā zemē - uz sava īpašuma.
- Gribu dzīvot pats par sevi, būt savs kungs.
- «..atļauja uz to [precēšanos] manas nepilngadības dēļ stāv tēva rokā. Paldies dievam, ka vairs nav vesels gads jāgaida, kamēr pats par sevi būšu kungs!»
- Pats esi kungs un pavēlnieks savās mājās, neviens tev nesēž uz kakla.
Stabili vārdu savienojumi
- Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) — Būt pilnīgam noteicējam.
- Ir (pats) savs (arī pats par sevi) kungs — Rīkojas brīvi, neatkarīgi no citiem.
- Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) — Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
4.neakt. Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
PiemēriSmalks kungs.
- Smalks kungs.
- Lepns kungs.
- Gruntnieki taisījās līdzi lielkungiem, dēlus sūtīja pilsētas skolās, par kungiem gribēja audzēt un visādā samaitāšanā.
- Bet katrs varēja redzēt, ka Pēteris Andrejičs ir kungs. Pogu caurumā viņš bija iesējis ordeņa lentīti.., un viņa seja bija cienīga.
- Bagātais Ansis.. īgni novērsās no ļaudīm, jo kā gan tik bagāts un varens kungs ies kopā ar visiem.
- sal. Viņa materiālie apstākļi ir samērā labi, var.. braukt ar divjūgu, smēķēt dārgus cigārus un vispār - var justies kā kungs.
- ..Gavars [saimnieks] allaž staigāja pirktā uzvalkā, šņorzābakos, neparasti lielā, rūtainā žokejcepurē, zelta brelokus piekāris pie platās vestes kabatas. Kungs kas kungs.
Stabili vārdu savienojumiKungs kas kungs.
- Kungs kas kungs — Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
4.1.dsk. Šādu aprindu cilvēki.
Piemēri..Rīgas kungi guļot līdz pat gaismai un kafeju [kafiju] dzerot, kad saule jau gabalā..
- ..Rīgas kungi guļot līdz pat gaismai un kafeju [kafiju] dzerot, kad saule jau gabalā..
- Aizmirstībā pagājuši tie laiki, kad smalki kungi no Rīgas pie valmieriešiem braukuši tikai uz tuvinieku bērēm.
- ..māte izteica par tām [istabām] savu izbrīnu. Kungu zāles, kungu zāles vien esot, Viņa lielīja.
5.novec. Vīrietis.
PiemēriLabi ģērbies kungs.
- Labi ģērbies kungs.
- Pār manu [līgavas] roku skūpstā liecās gan plikas, gan bagātīgi matiem apaugušas kungu galvas.
- ..cukurs.. aizgāja svētku kūkās un saldajos ēdienos, no kuriem man maz kas tika, jo kungiem, sevišķi vecākiem, tādas lietas parasti negaumēja.
- Kādu dienu Frītorfā atbrauca neliels slēgts preču automobilis.. No tā izkāpa veikls kungs un prasīja pēc Leinasara.
5.1.Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
PiemēriPasta kungs Roze pat svētdienā rakņājās ap dobēm..
- Pasta kungs Roze pat svētdienā rakņājās ap dobēm..
- No viena limuzīna izkāpa kuģa īpašnieks Briedis un divi kantora kungi.
- Kalna Kaibēnu skolas klase grima arvien dziļākā krēslā. ..Tad jaunais skolas kungs pārstāja vicināt takts zizli, noslaucīja aprasojušo pieri..
Stabili vārdu savienojumiSkolas kungs.
- Skolas kungs — Skolotājs.
5.2.ģen.: kungu, adj. nozīmē Tāds, kas paredzēts vīriešiem.
PiemēriKungu frizētava.
- Kungu frizētava.
- Ēbars paņēma uz izmaksu divus jaunus velosipēdus - dāmu un kungu velosipēdus.
- Paies pāris gadu, Andris.. varbūt nopirks pat kungu lietussargu.
6.neakt. Uzrunas forma (runājot ar vīrieti). Cieņas izteikšanas forma.
PiemēriCienījamais kungs!
- Cienījamais kungs!
- Mans kungs!
- «Sveiki, kungi,» kapteinis militāri sveicināja.
- «Viss ir kārtībā, kungs,» pienākušais sulainis vēstīja. «Gādājiet, lai vienmēr te viss ir kārtībā,» Sausais cieti noteica..
- «Cienīgs mācītāja kungs,» viņš pieliecās mācītājam jo tuvu. «Priedes brālis tepat pie baznīcas durvīm musina ļaudis pret lielkungiem...»
- Laima: Jūs topat arvienu noslēpumaināks. Langarts: Jeb arvienu atklātāks. Laima: Es jūs tiešām nesaprotu, mans kungs!
- «Dāmas un kungi! Mūsu pagasta slavenā pilsoņa ierašanos apsveiksim ar aplausiem!»
Stabili vārdu savienojumi(Godātās) dāmas un kungi!
- (Godātās) dāmas un kungi! — Saka, svinīgi uzrunājot.
7.rel. Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
Piemēri..[māte] augstu pret debesīm pacēlusi bērnu, saukdama: «Kungs, palīdzi!»..
- ..[māte] augstu pret debesīm pacēlusi bērnu, saukdama: «Kungs, palīdzi!»..
- «Jā, neizdibināmi ir tā kunga ceļi,» viņš ironiski piebilda. «Dažs labs mūsu draugs dabūja galu pie karātavām, dažs labs frontē, bet mēs dzīvojam.»
- Pārāk tērzēt un daudz par ko strīdēties netīk, Esmu dievam tam kungam kopš bērnības patāls..
8.Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
PiemēriIzspēlēt kārava kungu.
- Izspēlēt kārava kungu.
- Pīķus sarindosim uz galda pēc «vērtības»: divnieks, trijnieks, četrinieks,.. kungs, dūzis..
Stabili vārdu savienojumiAk (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs. Debesu kungs.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs idioma — sar. Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Debesu kungs — Dievs.
- Dievs kungs (arī tēvs)! arī kungs dievs! idioma — novec. Izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.
- Elles kungs — Velns.
- Grābt kungam (arī dievam) acīs idioma — sar. Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- Kakla kungs — niev. Kaklakungs.
- Kara kungs — novec. Virsnieks, komandieris. Karakungs.
- Kā kungs idioma — Lepni, arī lielīgi. Brīvi, neatkarīgi no citiem.
- Kunga tiesa — vēst. Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- Kungā (retāk vīra) dūšā (arī prātā) idioma — sar. Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Kungu (arī klaušu, muižas) gaitas — vēst. Klaušu pildīšana.
Avoti: 4. sējums