nosāņus
nosāņus apst.
nosānis apst.
nosāņu apst.; retāk
nosāņis apst.; retāk
nosāniski apst.; retāk
Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
PiemēriBeidzot [atbraucējs] ieraudzīja kādu nosāņus stāvošu vīru, kurš, likās, arī kaut ko meklēja.
- Beidzot [atbraucējs] ieraudzīja kādu nosāņus stāvošu vīru, kurš, likās, arī kaut ko meklēja.
- Māja pašā dārza vidū, kūts drusku nosāņus, turpat arī malkas nojume.
- Kārtējais [lietus] gāziens bija tā kā pāri, rupjās, biežās lāses, kapādamas un pātagodamas satumsušo jūru, šalca kaut kur nosāņus.
Avoti: 5. sējums