Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savienojamība
savienojamība -as, s.; parasti vsk.
1.Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot1.
PiemēriDetaļu savienojamība.
2.Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot3.
PiemēriTeorijas un prakses savienojamība.
3.Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot4.
PiemēriVārdu savienojamība.
4.Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība2.
PiemēriVielu savienojamība.
Avoti: 7-1. sējums