vienlaik
vienlaik apst.
1.Vienlaikus.
PiemēriVienlaik ar «Aijas» triloģiju rakstīti «Baltās grāmatas» tēlojumi.
- Vienlaik ar «Aijas» triloģiju rakstīti «Baltās grāmatas» tēlojumi.
- Es vienmēr rakstu vairākus darbus vienlaik.
- Arnis nepacietībā danco Norai apkārt, viņš nevar noslēpt jauno vēsti, un vienlaik viņam kārojas zināt, ko īsti Nora par to teiks.
2.pareti Kādreiz agrāk. Reiz (2).
PiemēriTā [baznīciņa].. pārvesta uz Brīvdabas muzeju. Ilgi tikusi konservēta, jo baznīciņā vienlaik glabāts sāls, kas piesūcies pat dziedros un nu velkot iekšā mitrumu.
- Tā [baznīciņa].. pārvesta uz Brīvdabas muzeju. Ilgi tikusi konservēta, jo baznīciņā vienlaik glabāts sāls, kas piesūcies pat dziedros un nu velkot iekšā mitrumu.
Avoti: 8. sējums