kompilēt
kompilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
PiemēriKompilēt rakstu.
- Kompilēt rakstu.
- «Filmas stilistiskajā interpretācijā nevarēsim kompilēt ieteikto, teorētiskās apcerēs lasīto, mākslinieciskās padomes sēdēs protokolēto. Būs jāatrisina individuāli.»
2.tehn. Skaitļošanas tehnikā – kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
PiemēriProgrammētāja darbu ievērojami atvieglo kompilējošās un interpretējošās sistēmas, kuras operē ar standartprogrammām.
- Programmētāja darbu ievērojami atvieglo kompilējošās un interpretējošās sistēmas, kuras operē ar standartprogrammām.
Avoti: 4. sējums