rūcināt
rūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
PiemēriRūcināt motociklu.
- Rūcināt motociklu.
- Kalpu istaba gandrīz tukša. Tikai.. vecā Eda.. rūcina ratiņu.
- Frontes ceļus nevarēja ne izbrist, ne izbraukt.. Automobiļi, šķiežot treknos dubļus un kodīgos dūmus, rūcināja motorus un veltīgi tērēja degvielu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
PiemēriDivi reizes dienā regulāri pret kalnu rūcināja Rēzeknes-Bukmuižas autobuss.
- Divi reizes dienā regulāri pret kalnu rūcināja Rēzeknes-Bukmuižas autobuss.
3.parasti 3. pers.; intrans. Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
Piemēri..zemesvēzītis rūcina, gulbju spārni skan kā ērģeles..
- ..zemesvēzītis rūcina, gulbju spārni skan kā ērģeles..
4.trans. Panākt, ka (kas) rūc (7).
PiemēriRūcināt ērģeles.
- Rūcināt ērģeles.
Avoti: 6-2. sējums