Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dipiens
dipiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dipēt.
Piemēri..izdzirdusi manu soļu dipienus, [meita] pasitās aiz ēkas..
Avoti: 2. sējums