tatāri
tatāri -u, v.
tatārs -a, v.
tatāriete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā).
PiemēriKad iepazinos.. ar tatāru valodu, tad apmeklēju arī Persiju, Turciju un ilgāku laiku nodzīvoju Konstantinopolē.
2.arī vsk. Šo tautu grupas piederīgais.
PiemēriStepē vietumis redzam tatārus, brūni iedegušus, milzīgām jērenēm galvās, vai nu līgojamies uz kamieļiem, vai jāšus uz ēzeļiem..
3.dsk., v.; vēst. Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
Piemēri..kad Krievzemei pāri drāzās tatāru-mongoļu iekarotāji, 1238. gadā uguns liesmas iznīcināja koka pilsētu [Suzdaļu].
4.arī vsk.; vēst. Šo cilšu piederīgais.
PiemēriMindaugs: Nekad neesmu hana ienaidnieks bijis. Runā, tatār, skaidru valodu! Ko hans grib? - Tatārs: Nākt uz vakariem.
Avoti: 7-2. sējums