vienmuļīgums
vienmuļīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
PiemēriManas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies.. muša.
Avoti: 8. sējums