vienmuļš
vienmuļš -ais; s. -a, -ā
vienmuļi apst.
1.Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļīgs. Vienmulīgs.
Piemēri..bērni ātri nogurst tad, kad darbs ļoti vienmuļš. Citiem vārdiem, viņiem tas ātri apnīk.
1.1.Vienveidīgs (par skaņu).
PiemēriVienmuļš troksnis.
1.2.Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
Piemēri..Sils ir ārkārtīgi vienmuļš un garlaicīgs: priede pie priedes, stumbrs aiz stumbra, neviena lapkoka starpā..
Avoti: 8. sējums