vienmuļīgums
vienmuļīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
PiemēriManas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies.. muša.
- Manas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies.. muša.
- Projekta autori centušies novērst rūpnieciski izgatavoto detaļu tradicionālo vienmuļīgumu, panākt izteiksmīgus, plastiskus apveidus, spilgtāku kontrastu ar apkārtējās apbūves fonu (daudzstāvu dzīvojamās ēkas!).
Avoti: 8. sējums