Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienmuļīgums
vienmuļīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
PiemēriManas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies.. muša.
  • Manas istabas vienmuļīgumu traucēja vienīgi kāda iemaldījusies.. muša.
  • Projekta autori centušies novērst rūpnieciski izgatavoto detaļu tradicionālo vienmuļīgumu, panākt izteiksmīgus, plastiskus apveidus, spilgtāku kontrastu ar apkārtējās apbūves fonu (daudzstāvu dzīvojamās ēkas!).
Avoti: 8. sējums