vienmulība
vienmulība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmulīgums. Vienmuļība, vienmuļums. Vienmulīgums.
Piemēri..purva priedīšu un bērziņu apsargātas, kā nelielas salas šajā [purvāja] vienmulībā vīd purva rozas..
- ..purva priedīšu un bērziņu apsargātas, kā nelielas salas šajā [purvāja] vienmulībā vīd purva rozas..
- ..katrs jautrs notikums, tajā skaitā neparedzēts caurums drēbēs, ir tīri labs ielāps uz jūras dzīves vienmulības plīvura.
- «Es nemaz nevēlos rāmu, izlīdzinātu.. dzīves pēcpusdienu. Man patīk pārmaiņas un kustība. Pēdējie gadi mani sāka nospiest ar vienmulību.»
Avoti: 8. sējums