vienmērīgs
vienmērīgs -ais; s. -a, -ā
vienmērīgi apst.
Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
PiemēriVienmērīgs pulss.
- Vienmērīgs pulss.
- Vienmērīga gaita.
- Vienmērīgas kustības.
- Vienmērīgas svārstības.
- Atvars domāja ilgi, nesteidzīgi. No viņa cigāra vienmērīgi kūpēja slaida dūmu strūkliņa.
- Motors dūc vienmērīgi, riteņi smalki trīs.
- Migla balo vienmērīga un necaurredzama.
- Gludi sasukātie, vienmērīgi iesirmie mati laistījās kā tērauds..
Avoti: 8. sējums