Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spolīte
spolīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → spole.
2.dsk.; zool. Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
PiemēriSpolīšu dzimtas gliemeži pārtiek no augu trūdošajām daļām un dūņām, taču novērots, ka lielās spolītes.. ēd arī dzīvniekus.
Avoti: 7-2. sējums