spole
spole -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
PiemēriKoka spole.
- Koka spole.
- Kartona spole.
- Diega spole.
- Troses spole.
- Vērpšanas ierīces spole.
- Spininga spole.
- Vinčas spole.
- Spoļu rāmis.
- Ratiņu spoles griezās ātri un pildīja lielo saimes istabu ar vienmuļīgo, jauko troksni..
- Spoli, kura sver divus kilogramus, stelles izauž 12 minūtēs.
- Puikas sēž caurām dienām pie ūdens. Katram pa makšķerkātam ar spoli - kā lieliem vīriem!
- pārn. ..ap mūžības spoli tinās Dūcot gadu simteņi.
- ..jāiziet cauri steļļu klaboņai un garām metāla kastēm, kas līdz malām sakrautas pilnas ar resni jo resni tītam spolēm.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)tīt spoli. Acis kā spoles (arī pogas).
- (Uz)tīt spoli — (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
- Acis kā spoles (arī pogas) sar. — Lielas acis.
2.el. Serdenis ar uztītu vadu.
PiemēriSpoles tinumi.
- Spoles tinumi.
- Spoles pretestība.
- Fabrikā, tinot vadiņus uz spoles, Mārai bieži vien likās, ka viņa tā satin savas dienas.
- Spējīgākie audzēkņi iemācījušies uztīt motoru spoles, remontēt elektromotoru vijumus.
Stabili vārdu savienojumiIndukcijas spole. Induktivitātes spole.
- Indukcijas spole — Ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai.
- Induktivitātes spole — Spirālē satīts vads, kas veido spoli ar lielu induktivitāti.
Avoti: 7-2. sējums