pievārds
pievārds -a, v.
Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam.
PiemēriViņa [zinātnieka] tēvatēvs bija ienācējs no Lietuvas, tāpēc tam bijis pievārds Ļitovskis, ko vēlāk zinātnieks izvēlējās par savu otro uzvārdu.
- Viņa [zinātnieka] tēvatēvs bija ienācējs no Lietuvas, tāpēc tam bijis pievārds Ļitovskis, ko vēlāk zinātnieks izvēlējās par savu otro uzvārdu.
- ..tieši lepnais gars viņam [režisoram] licis izvēlēties pievārdu «Briedītis», atgādinot par meža karaļa lepni pacelto galvu.
- ..Pols, saukts Gaišmatis, atradās ielenktajā Ruānas pilsētā. ..no klostera skolas biedriem dabūjis savu pievārdu.
Avoti: 6-2. sējums