grandiens
grandiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → grandēt1. Dārdiens (1).
PiemēriPērkona grandieni aizās un ielejās atbalsojās ar apdullinošu skaļumu.
- Pērkona grandieni aizās un ielejās atbalsojās ar apdullinošu skaļumu.
- Kapteinis aizmiga.. Viņš vairs nedzirdēja ne vētras aurus, ne viļņu grandienus, nejuta kuģa neprātīgos lēcienus.
- Grandiens satricina raķešu kompleksa kabīni... Raķete ir startējusi.
- sal. ..pamalē dunēja lielgabali kā barga pērkona brīdinoši grandiem.
Avoti: 3. sējums