Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grandiens
grandiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → grandēt1. Dārdiens (1).
PiemēriPērkona grandieni aizās un ielejās atbalsojās ar apdullinošu skaļumu.
Avoti: 3. sējums