pavelt
pavelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu; trans.
1.Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriTēvs klausīgi paraka zem [akmens] kantes bedrīti, Andrs ielaida tur bomja galu un ar kāju pavēla klucīti zem tā.
- Tēvs klausīgi paraka zem [akmens] kantes bedrīti, Andrs ielaida tur bomja galu un ar kāju pavēla klucīti zem tā.
2.Veļot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastāvēja [meitene] brīdi aizvējā, pasildīja rokas pie ābeles grumbuļotās mizas, pēc tam atkal pavēla gabaliņu tālāk pelēko milzeni [akmeni].
- Pastāvēja [meitene] brīdi aizvējā, pasildīja rokas pie ābeles grumbuļotās mizas, pēc tam atkal pavēla gabaliņu tālāk pelēko milzeni [akmeni].
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) velt.
PiemēriNevaru mucu pavelt.
- Nevaru mucu pavelt.
Avoti: 6-1. sējums