īss
īss -ais; s. -a, -ā
īsi apst.
1.Tāds, kam ir samērā neliels garums. Pretstats: garš.
PiemēriĪsas piedurknes.
- Īsas piedurknes.
- Īsa pātaga.
- Īsi svārki.
- Īsie viļņi.
- Īsas piedurknes.
- Īsa pātaga.
- Īsi svārki.
- Viņam bij gluži balti, īsi nocirpti mati..
- Mizu iela ir īsa. Jau pēc trim minūtēm tā izbeidzas smilšainā klajumā.
- Tā bija Sapa ar īsu ķeģīti rokā.
Stabili vārdu savienojumiĪsie viļņi. Īss padoms (arī prāts).
- Īsie viļņi — Īsviļņi.
- Īss padoms (arī prāts) idioma — Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Rokas par īsām idioma — Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
1.1.Tāds, kas nav plašs apjomā (piemēram, par tekstu).
PiemēriĪss stāsts.
- Īss stāsts.
- Īss dzejolis.
- Redakcijas vēstule bija ļoti īsa, aprauta..
- Kaut kur dzied nepazīstams putns, pavisam īsu dziesmiņu. Te tas iesāk, te jau nobeidz.
Stabili vārdu savienojumiĪsais stāsts.
- Īsais stāsts — literat. Neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
1.2.Lakonisks.
PiemēriAtstājis Kristam īsus un skaidrus norādījumus, Pliens aizgāja komandpunkta alā gulēt.
- Atstājis Kristam īsus un skaidrus norādījumus, Pliens aizgāja komandpunkta alā gulēt.
- Kara pavēles ir īsas, skopas vārdos..
- Ceļu aizsprostoja daži stāvi, īsi caurlaides vārdi: šautenes piederums un pilsēta, tad rota pārgāja pāri tiltam..
Stabili vārdu savienojumiĪsos vārdos.
- Īsos vārdos — Pavisam īsi (sacīt, runāt).
2.Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laika posmu). Neilgs.
PiemēriReiz, kad Annele uz īsu brīdi bij nogrimusi grāmatā, pēkšņi to izbiedēja uztraukums lopos.
- Reiz, kad Annele uz īsu brīdi bij nogrimusi grāmatā, pēkšņi to izbiedēja uztraukums lopos.
- ..pēc īsiem saules mirkļiem sals iedvašo arī cilvēkiem sejās..
- Logā nemanot bija izdzisis rieta sārtums.. Ziemas dienas ir bezgala īsas.
2.1.apst. Savienojumā ar «pirms», «pēc»: pavisam neilgi pirms vai pēc (kā).
Piemēri..sestdien īsi pirms pusdienas pusgraudniece turpat līdzās aizkunkstējās un sašļuka uz savu sauju čupas.
- ..sestdien īsi pirms pusdienas pusgraudniece turpat līdzās aizkunkstējās un sašļuka uz savu sauju čupas.
- Skolotāju istabā Aina ieradās īsi pirms zvana..
- Īsi pirms saules rieta lietus pārstāja.
2.2.Tāds, kas noris samērā nelielā laika posmā, tāds, kas tiek veikts samērā nelielā laika posmā.
PiemēriĪsa izrāde.
- Īsa izrāde.
- Īss koncerts.
- Zvanīja tālrunis. Sekoja īsa, aprauta saruna.
- ..Ārijas apciemojumi kļuva pavisam īsi. Aizvien viņa steidzās..
2.3.Tāds, kas ātri paiet, beidzas. Nepietiekami ilgs.
Piemēri«..vai redzi, dzīve taču ir tik īsa kā decembra diena...»
- «..vai redzi, dzīve taču ir tik īsa kā decembra diena...»
- ..bišu mūžs ir īss, darba bitēm tikai daži mēneši..
2.4.Par izjūtām, stāvokli, attieksmēm.
PiemēriĪsa mana laime bija, Atzibsnīja, aizzibsnīja.
- Īsa mana laime bija, Atzibsnīja, aizzibsnīja.
- «Pašreiz eju aprunāties.., kā darīt galu Strautiņa priekiem, kas būs tik īsi kā Jāņu nakts.»
2.5.val. Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
Piemēri..latviešu valodas patskaņus dala īsajos un garajos, kas katrs atsevišķi ir patstāvīga fonēma.
- ..latviešu valodas patskaņus dala īsajos un garajos, kas katrs atsevišķi ir patstāvīga fonēma.
- ..blakus latviskas cilmes vārdam ar īsu skaneni ir ienācis aizgūts vārds ar garu skaneni.
Stabili vārdu savienojumiĪsa zilbe.
- Īsa zilbe — Zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
2.6.Tāds, kas noris dažos mirkļos, tāds, kas tiek veikts dažos mirkļos.
PiemēriĪss svilpiens.
- Īss svilpiens.
- Īsa skaņa.
- Īsa nopūta.
- ..atskanēja īss, aprauts kliedziens.
- Tūlīt pēc pusastoņiem noskanēja īss, aprauts zvans..
2.7.Neliels, bet straujš (par kustību).
PiemēriAr īsu žestu tas aicināja viņu apsēsties sev pretim.
- Ar īsu žestu tas aicināja viņu apsēsties sev pretim.
- Tēva izkapts vēzieni bija īsi, aprauti, spēcīgi..
Avoti: 3. sējums