noplaiksnīt
noplaiksnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt. Noplaiksnīties.
PiemēriPāri ezeram noplaiksnīja zibens, un reizē ar spalgo pērkona grāvienu sāka gāzt lietus.
1.1.pārn. Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
PiemēriNopietnais vīrs pētoši pavērsa pret mani briļļu zibšņus, un viegls, sarkastisks smīns noplaiksnīja viņa atklātajā sejā.
Avoti: 5. sējums