kauja
kauja -as, s.
1.mil. Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
PiemēriBūt kaujas gatavībā.
Stabili vārdu savienojumiGaisa kauja.
1.1.ģen.: kaujas, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi. Tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
PiemēriKaujas tehnika.
Stabili vārdu savienojumiIndīgā kaujas viela. Kaujas darbība.
2.Idejiska, ideoloģiska sadursme. Cīņa (5).
PiemēriLuga vēršas pret renegātiem un aicina strādniekus nepagurt, bet pulcēties un organizēties tālākām šķiru kaujām.
Stabili vārdu savienojumiKaujas (arī uguns) kristības.
Avoti: 4. sējums