Paplašinātā meklēšana
Meklējam kauja.
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- Gaisa kauja
- Gaisa kauja
- Indīgā kaujas viela
- Indīgā kaujas viela
- Jūras kauja
- Jūras kauja
- Kaujas (arī uguns) kristības
- Kaujas (arī uguns) kristības
- Kaujas darbība
- Kaujas iekārta
- Kaujas ierocis
- Kaujas ierocis
- Kaujas kārtība
- Kaujas lādiņš
- Kaujas lādiņš
- Kaujas lauks
- Kaujas lauks
- Kaujas rati
- Kaujas zobs
- Kaujas zobs
- Radioaktīvās kaujas vielas
- Radioaktīvās kaujas vielas
- Uguns (arī kaujas) kristības
- Ziemassvētku kaujas
Atrasts skaidrojumos (98):
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
- Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā.
- mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
- duelis Divkauja (1).
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
- rinda Ierinda. Arī kaujas kārtība.
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- Asaru gāze Indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- Kaujas iekārta Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- Kaujas rati Mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki).
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- Kaujas lauks Rajons, teritorija, kur risinās kauja.
- Kaujas lauks Rajons, teritorija, kur risinās kauja.
- Raķešu ierocis Raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- Raķešu ierocis Raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
- Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
- blindāža Segta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- Bioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bakterioloģiskais ierocis.
- Bakterioloģiskais ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus. Bioloģiskais ierocis.
- Toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- lauks Tāds, kas darbojas kaujas vai gājiena apstākļos. Tāds, kas ir piemērots kaujas vai gājiena apstākļiem.
- pirmskaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kaujas.
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi. Tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu. Apbruņots.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- Kaujas rati Viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
kauja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV