Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bruņuvilciens
bruņuvilciens -a, v.; mil.
Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
Piemēri..artilēristi sašāva ienaidnieka bruņuvilcienu un tas palika stāvam..
Avoti: 2. sējums