kauslis
kauslis -šļa, v.
kausle -es, dsk. ģen. -šļu, s.
1.Cilvēks, kas mēdz kauties1. Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
PiemēriNetīra, dubļaina sēta ar sarkanām ķieģeļu grēdām, kuras likās sakrautas.., lai naktī kaušļiem būtu ko paķert kādu sviežamo un triekt savam pretiniekam pa galvu.
1.1.Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
PiemēriGaiļi ir lieli kaušļi.
Avoti: 4. sējums