parks
parks -a, v.
1.Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
PiemēriParka aleja.
Stabili vārdu savienojumiAinavu parks (arī dārzs).
2.Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
PiemēriAutobusu parks.
2.1.mil. Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
PiemēriTanku parks.
3.Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
PiemēriLauksaimniecības mašīnu parka efektīva izmantošana.
Avoti: 6-1. sējums