bruņots
bruņots -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi. Tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu. Apbruņots.
PiemēriBruņots sargs.
Stabili vārdu savienojumiBruņotie spēki. Bruņoto spēku veids.
2.Tāds, ko realizē ar kara darbību. Tāds, kur lieto ieročus.
PiemēriBruņota sacelšanās.
3.Tāds, kam ir zināšanas. Tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
PiemēriBruņots ar zināšanām.
4.sar. Tāds, kura rīcībā ir darba rīki, piederumi (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
Piemēri..mājā pie dārza ieradās kāpnēm, āķiem, stieplēm un kaltiem bruņoti ļaudis un ievilka Krustakmenim tālruni.
Avoti: 2. sējums