Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bruņas
bruņas -u, s.; tikai dsk.
1.mil. Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
PiemēriKreisera bruņas.
2.vēst. Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
PiemēriTērauda bruņas.
3.ģen.: bruņu, adj. nozīmē Tāds (metāla izstrādājums), kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
PiemēriBruņu krekls.
Stabili vārdu savienojumiBruņu cepure.
3.1.Tāds, kam ir metāla (parasti tērauda) plākšņu aizsargsegums.
PiemēriNo bruņu vilciena jau šauj ar lielgabalu un abiem ložmetējiem.
Stabili vārdu savienojumiBruņu tanku karaspēks. Bruņu tornis.
4.zool. Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
PiemēriKaula bruņas.
Avoti: 2. sējums