Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ne2
ne part.; niansējamā vārda priekšā
1.Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
PiemēriNe visi rūpējās tikai par savām interesēm.
  • Ne visi rūpējās tikai par savām interesēm.
  • Tēvs ar māti saskatījās. Viņi neteica viens otram ne vārda, bet abi smagi nopūtās.
  • Kārlēnu nevarēja vairs ne pazīt: tukls, brūns iededzis..
  • Rieksts pamodās ne uzreiz.
1.1.Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
Piemēri«Bez maizes cilvēks var dzīvot, bet bez ūdens ne,» Māls atbubināja.
  • «Bez maizes cilvēks var dzīvot, bet bez ūdens ne,» Māls atbubināja.
  • Kādreiz agrāk te [mājiņā] esot bijis vēl trešais. Tēvs to atcerējās, bet Vanadziņš gan vairs ne.
  • «Vai mēs brauksim?» Ira pienākusi jautā. «Laikam ne,» māte domīgi atbild.
2.Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
Piemēri«Jūs no Cirka skolas, vai ne?» - «Jā,» atbildu.
  • «Jūs no Cirka skolas, vai ne?» - «Jā,» atbildu.
  • «Tu strādāsi, vai ne?» viņa jautāja. Janelis pamāja..
  • Zintra pielēca kājās un satraukta jautāja: «Tu taču neiesi, Aivar, vai ne? Nē, nē. Es tevi nekur nelaidīšu, dzirdi!»
Avoti: 5. sējums