termins
termins -a, v.
1.Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
PiemēriĢenētikas termins.
- Ģenētikas termins.
- Celtniecības termins.
- Literatūrzinātnes termins.
- Terminu vārdnīca.
- Katrs termins apzīmē kā vienu veselu kādu zināmu jēdzienu (domu priekšmetu, abstrakciju) un tiek izteikts ar kādu parasti lietojamās (piemēram, latviešu) valodas vārdu vai vārdu savienojumu.
- Dažreiz šā vārda plašā nozīmē par epitetu sauc katru apzīmētāju. Taču šim terminam piešķirama daudz šaurāka nozīme, šķirot epitetu kā dzejisku apzīmētāju no vienkāršā vai loģiskā apzīmētāja.
- Atsevišķi vispārlietojami vārdi, saglabādami arī parasto nozīmi, ģeometrijas tekstā iegūst īpašu, specializētu nozīmi un ar šo nozīmi kļūst par ģeometrijas, respektīvi, matemātikas, terminiem..
- Rājums: Rakstiet - gudri. Lietojiet bagātīgi svešvārdus, speciālus terminus - tā, lai vienkāršs lasītājs neko daudz nevar saprast.
2.loģ. Sprieduma elements, kas ietilpst siloģismā.
Avoti: 7-2. sējums