pakārtotība
pakārtotība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
PiemēriAudzēkņiem [mākslas vidusskolā] vajadzēja apgūt ansambļa elementu pakārtotības principus..
2.val. Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
PiemēriVārda pakārtotība vārdkopā.
Avoti: 6-1. sējums