netaisnība
netaisnība -as, s.
1.Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
PiemēriNodarīt netaisnību.
- Nodarīt netaisnību.
- Vai tad tiešām notiks tāda netaisnība un viņam [jaunsaimniekam] atņems zemi?
- Mazā sirsniņa juta šinī baigajā naktī, ka viņai un viņas mātei.. notiek liela netaisnība pasaulē, ka viņiem tiek pāri darīts.
- Slaucējs jautājoši uzlūkoja Lieni. «Madāma man atkal dara netaisnību,» šī sacīja un izstāstīja, kas noticis.
Stabili vārdu savienojumiDzīva netaisnība.
- Dzīva netaisnība sar. — Ļoti liela netaisnība.
2.Sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība.
PiemēriViņš nekļuva revolucionārs, taču redzēja, ka [pirmsrevolūcijas] Krievijā valda netaisnība un ka cilvēks smok šīs netaisnības un melu vidē.
- Viņš nekļuva revolucionārs, taču redzēja, ka [pirmsrevolūcijas] Krievijā valda netaisnība un ka cilvēks smok šīs netaisnības un melu vidē.
- Bet visam pāri staro rakstnieka sirds gaisma, siltums, dziļa vēlēšanās mazināt vienkāršā darba cilvēka dzīves smagumu, novērst netaisnību un varmācību, izcīnīt.. brīvību, cilvēcīgu dzīvi.
- Pēdējā laikā viņi rosīgi strādāja kalnraču arodbiedrībā, neslēpdami savu kritisko attieksmi pret netaisnībām Savienoto Valstu sociālajā un politiskajā dzīvē.
3.novec. Nepatiesība, meli.
PiemēriGadās, ka vecāki paši melo bērnu klātbūtnē un arī liek bērnam runāt netaisnību.
- Gadās, ka vecāki paši melo bērnu klātbūtnē un arī liek bērnam runāt netaisnību.
Avoti: 5. sējums