Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
netaisnība
netaisnība -as, s.
1.Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
PiemēriNodarīt netaisnību.
Stabili vārdu savienojumiDzīva netaisnība.
2.Sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība.
PiemēriViņš nekļuva revolucionārs, taču redzēja, ka [pirmsrevolūcijas] Krievijā valda netaisnība un ka cilvēks smok šīs netaisnības un melu vidē.
3.novec. Nepatiesība, meli.
PiemēriGadās, ka vecāki paši melo bērnu klātbūtnē un arī liek bērnam runāt netaisnību.
Avoti: 5. sējums