viss
viss s. -a; vispārin. vietn.
1.vsk.; adj. nozīmē Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
PiemēriViss mežs.
- Viss mežs.
- Viss vezums.
- Viss loms.
- Visa raža.
- Visa produkcija.
- Klusēt visu ceļu.
- Izlasīt visu pasaku.
- Piebradāt visu grīdu.
- Smaidīt pār visu seju.
- Visa mugura slapja.
- Lopi jūt vakara pusi. Var viņiem aizstāties priekšā un tos aizkavēt, bet viss bars slīd neatturami [uz mājām].
- Divtelpu jeb tā saucamās dvīņu klētis sastopamas visā Latvijā.
- ..pār visu ķēniņa namu kā slimība gulēja sēras.
- Visu ceļojumu no sākuma līdz galam Jānītis nevarēja atraut acis no automašīnas loga..
- ..viņa iedzēra vēl pa malkam [vīna] un sajuta, ka savāds, patīkams siltums pārņēma visu miesu.
Stabili vārdu savienojumiApnicis visu pasauli. Par visu miljonu.
- Apnicis visu pasauli — Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
- Par visu miljonu idioma — sar. Saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- Par visu naudu idioma — sar. Cik vien iespējams (ko darīt).
1.1.dsk. Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
PiemēriVisas rokas jēlas.
- Visas rokas jēlas.
- Visi pleci greizi.
- ..man lokoties visas iekšas sāp un tirpst.
- Annai visas kājas notirpa. Taisni pirms gada viņa tā bij kravājusies, un Mārtiņš gluži tāpat locījās apkārt...
Stabili vārdu savienojumiDrebēt (arī trīcēt) pie visām miesām.
- Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām idioma — 1.sar. Ļoti trīcēt, drebēt.2. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
1.2.Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
PiemēriVisu dienu.
- Visu dienu.
- Visu nakti.
- Visu rītu.
- Visu ziemu.
- Visam gadam.
- Lija visu vakaru.
- Gandrīz visu augusta mēnesi Pietuka Krustiņš uzturējās pie Prātnieka, izstrādādams priekš goda maltītes runas un dzejoļus..
- Kaķītis gāja, gāja, visu vasaru. Suņi viņu dzenāja, kaķi plēsa, un puikas mētāja ar sprunguļiem un akmeņiem.
- Tik cieši izmisumam cerība stāv blakus. Tās abas visu mūžu vienās krūtīs mājo.
Stabili vārdu savienojumiVisu laiku.
- Visu laiku — Nepārtraukti.
2.dsk.; adj. nozīmē Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
PiemēriVisi kaimiņi.
- Visi kaimiņi.
- Visas tautas.
- Pēc visiem likumiem.
- Visos logos mirdz ugunis.
- Segt visus izdevumus.
- Atdot visus parādus.
- Izravēt visas dobes.
- No visām pusēm.
- Visi viesi bij īsti jautri un līksmi kā allaž pēc labi padarīta darba..
- Un tā nu ieskanējās tuvienē, tālienē, šaipus upei, viņpus upei. Gani līgoja, visi gani līgoja.
- Visi lielie vasaras darbi nu Straumēnu ļaudīm bij aiz muguras..
- ..iebrauca [Andžānos] sveši kungi.. un staigāja, un lūkojās pa visām malām..
- Garām mums dzen mājās zirgu ganāmpulku. Visās varavīksnes krāsās spīd zirgu muguras.
Stabili vārdu savienojumiAcis šaudās uz visām pusēm. Apkraut visas malas.
- Acis šaudās uz visām pusēm idioma — Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- Apkraut visas malas — Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- Ej (arī vācies) pie visiem (deviņiem) velniem! idioma — vienk. Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt idioma — Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas idioma — Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem idioma — Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot. (Iz)šķiest.
- Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) idioma — Likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki. Izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
- Nav visas skrūves kārtībā idioma — vienk. Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) idioma — Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Par visām lietām — Par visu vairāk.
- Reizi (retāk reiz) par visām reizēm — Beidzot. Galīgi.
- Sāp visas malas (arī visās malās) idioma — sar. Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- Uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm) idioma — Visos virzienos. Kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
- Visas malas — Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- Visās varavīksnes krāsās — Ļoti krāsains. Daudzkrāsains.
- Visi gali rokā idioma — Saka, ja kas ir skaidri zināms.
- Visi gali ūdenī idioma — Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- Visi striķi trūkst idioma — sar. Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
2.1.savienojumā ar pamata skaitļa vārdu Norāda skaita pilnu apmēru.
PiemēriViņi gāja tur visi trīs, kā toreiz, šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus..
- Viņi gāja tur visi trīs, kā toreiz, šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus..
- Jaunais.. skolotājs.. saņēma viņu [zēnu] laipni, apskatīja visas trīs pagastskolā iegūtās liecības.
- ..arī bērni viņiem.. vairs neesot nekādi mazie...Kazimiram visi deviņi [gadi]..
2.2.adj. nozīmē Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
PiemēriViss bargums.
- Viss bargums.
- Visa lepnība.
- Visas dusmas.
- Sakoncentrēt visu uzmanību.
- Pielikt visas pūles.
- «Ak, nedomā jel, ka tev ilgi ar šādām blēņām ļaušu lauzīt galvu!» Pauls smējās, «tādas domas izputinātu visu šā vakara jautrību.»
- ..Annele turējās visiem spēkiem pretī tumšām, aklām bailēm.
- Vakar kā šķītas [lapas], piesaulē jau apsīkstējušas, un grūstuvis arī vairs nebij ass, jācērt visā spēkā, lai lien cauri līdz dibenam.
- «Nevar tikt gudrs, vai nu zaglis gribējis par visu tiesu zirgu nozagt vai tikai tāpat mūs pabaidīt,» saka Aizbetņu tēvs..
Stabili vārdu savienojumiAr visām (arī pilnām, pilnīgām) tiesībām.
- Ar visām (arī pilnām, pilnīgām) tiesībām idioma — Pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- Ar visu (arī pilnu) krūti idioma — Dedzīgi, aizrautīgi.
- Atdot sevi visu idioma — Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) idioma — Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- No visa spēka, arī visiem spēkiem — Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- No visas tiesas (arī par visu tiesu) — Patiesi, īsti.
- Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus idioma — Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- Visā spēkā — 1. Cik vien spēka (ko darīt, veikt).2. Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.
2.3.instr., arī akuz., savienojumā «ar visu», arī «pa visu» Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
PiemēriSaknes ar visām zemēm.
- Saknes ar visām zemēm.
- Vārīt kartupeļus ar visu mizu.
- Likties gulēt ar visām drēbēm.
- Staigāt pa pilsētu ar visu somu.
- Atnākt ar visu bērnu.
- Iet pa visu puteni.
- Laura istabā vai rokas lauzīja: Saulītis ar visiem zābakiem iekritis viņas gultā.
- Un Jurģos viņš pārnāca ar visu sievu uz ciemu dzīvot.
- Mežs ar visu vēju paliek dziedādams aiz muguras.
- Pirmo reizi mēs šeit [uz zirgu aploku] atnācām agrā stundā pa visu lietu..
2.4.savienojumā ar lietv. lokatīvā Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.
PiemēriVisā nopietnībā.
- Visā nopietnībā.
- Visā stingrībā.
- Visā augumā.
- ..ielejā viņa mājas tagad bija redzamas visā savā nabadzībā..
- Istabas vidū iznācis, tas [kucēns] ir redzams visā savā bērnišķīgajā pievilcībā..
- ..rūtis bijušas aizklātas ar palagu visā platumā..
- Brauktuve visā platumā pilna ar pajūgiem, vezumi cits citam cenšas aizspraukties priekšā..
- «Tu redzēji tikai mazu daļu no tā, ko es esmu redzējis visā pilnībā.»
- Visā visumā jāteic, ka plaši izplatītais uzskats par šoferu lamāšanos, ko viņi it kā būtu mantošanas ceļā pārņēmuši no ormaņiem, ir maldīgs.
- ..atvērās veča istabas durvis, viņš parādījās uz sliekšņa visā godībā.
Stabili vārdu savienojumiIzslieties visā (arī pilnā) augumā.
- Izslieties visā (arī pilnā) augumā — Pilnīgi izslieties.
- Visā (savā) godībā — Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- Visā galvā idioma — Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- Visā kailumā — Pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- Visā pilnībā — Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Pilnīgi.
- Visā visumā — Kopumā, vispār.
3.vsk., v.; lietv. nozīmē Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
PiemēriVisu redzēt.
- Visu redzēt.
- Pateikties par visu.
- Būt spējīgam uz visu.
- Viss ir aizaudzis ar alkšņiem.
- ..Gaitiņi.. pārdeva visu, paturēdami sev tik vienu zirgu un vienus ratus.
- Saulītē bija silti, laika bija gana, un varēja rāmu prātu pārrunāt visu, kas katram uz sirds.
- Vai tas var būt, ka viss - bez jēgas? Vai tas var būt, ka viss ir velts?
- ..biju sagatavojies uz visu, zināju, ka man būs jāsalst, jābadojas..
- «Neesmu apmierināta ar sevi, un viss.»
- «Braukšu uz Dmitrijevku pēc precēm. Viss!»
- Nenokavē saules rietu, Blāzma nodzisīs, un viss, Paliks sarkanzelta vietā Krēslas plēnes debesīs.
- Bet Roma vairāk nekā jebkurš cits Rietumu kinocentrs pēc kara bija vieta, kurā varēja atrast visu ko: labo un slikto, jauno un veco, atpalikušo un progresīvo.
- Dūmaļai bij paraša vai arī nepieciešama vajadzība visu ko zelēt.. Ķieģeļu gabalus, kokus, vecas lupatas viņa grauza stundām ilgi.
- Vecā miltu tīne, lādes, spaņņi [spaiņi], toverīši, brūnais vecais skapis, viņu platā gulta - viss tas ūtrupes dienā tiks svaidīts pa sētsvidu..
- «Balakireva «Islameja»,» burtoja Grizelda programmā, «kas tas ir - sieviete vai reliģija?» - «Viss viens. Abas neapmierina un beigās piekrāpj,» čukstēja Epalts.
- «Kārtība un tīrība ir cilvēka darba pamats,» Jukums teica, «un, kad viss ap tevi tā spīd un laistās, top gaišāks prāts..»
- «Cik reižu neesmu teicis, ka mūsu starpā visam beigas. Var jau būt, ka esi lāga meitene, bet man tu vairs nepatīc...»
Stabili vārdu savienojumi(Un) viss. Atdot visu līdz pēdējam.
- (Un) viss — Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- Atdot visu līdz pēdējam idioma — Atdot (kādam) pilnīgi visu.
- Atmest (retāk pamest) visam ar roku idioma — Pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
- Atņemt visu līdz pēdējam idioma — Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu — Samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
- Galvā nav viss kārtībā idioma — sar. Saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- Iekšā viss vārās idioma — sar. Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
- Par visu vairāk — Visvairāk.
- Pie visa gatava idioma — Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
- Tas viss, retāk viss tas — Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- Visam beigas — Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Viss (ir) cauri! idioma — Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (vienā) čupā sar. — Viss kopā, juku jukām.
- Viss kas — Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā — Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
- Viss spīd (arī mirdz) un laistās — Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- Viss vienos caurumos — Ļoti izplīsis, izdilis.
- Viss viens (arī viss vienalga) — Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
3.1.Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
Piemēri..istaba sāka griezties: galds, krēsli, gulta - viss sāka lēkāt..
- ..istaba sāka griezties: galds, krēsli, gulta - viss sāka lēkāt..
- ..Juris Kalnietis mīlēja savu darbu, viņš atdeva tam visu: zināšanas, laiku un enerģiju..
3.2.Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
PiemēriMan tu esi viss.
- Man tu esi viss.
- Olivers: Es gribu dot savu siltumu un to gaišumiņu, kas manī varbūt ir, tikai nedaudziem, patiesībā tikai kādam vienam cilvēkam, kas tiecas pēc tā, kam tas ir viss.
4.dsk.; lietv. nozīmē Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
PiemēriVisi jau ir paēduši.
- Visi jau ir paēduši.
- Visi ir veseli.
- Nāca visi kopā.
- Visi skraidīja [ap ugunsgrēku] kā apmulsuši, cits caur citu vaimanādami..
- Sakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš.., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi.
- Runā visi un daudz, dara retais un maz.
- Visi, kas no mātes ir aizgājuši pasaulē laimi meklēt, ir apgājuši pasaulei apkārt un atraduši tikai māti.
Stabili vārdu savienojumiRunāt visi ir gudri.
- Runāt visi ir gudri idioma — Saka, ja citi dod tikai padomus.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri idioma — Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Visi (arī abi) vienā maisā bāžami idioma — Visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.
- Visi bez izņēmuma — Pilnīgi visi.
- Visu mutē (arī mutēs) idioma — Saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
- Visu vārdā — Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
5.savienojumā ar adj., kam ir not. galotne Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
PiemēriAcu gaisma ir visu dārgākā.
- Acu gaisma ir visu dārgākā.
- Vilkt mugurā visu to labāko.
- Dzejnieks apklust, Satraukts veras Tur, kur attālākā stūrī Sēd tā visu daiļākā.
Stabili vārdu savienojumiAr (arī uz) visām četrām. Bāzt visus (arī visu) vienā maisā.
- Ar (arī uz) visām četrām — Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā idioma — Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm idioma — Būtiski, organiski iekļauties.
- Izraut ar visām saknēm idioma — Pilnīgi, pavisam iznīcināt.
- Par visām lietām — Par visu vairāk.
- Reizi (retāk reiz) par visām reizēm — Beidzot. Galīgi.
- Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem — Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
- Visās līnijās, arī uz visas līnijas — sar. Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) idioma — Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) idioma — sar. Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Visos stūros, arī uz visiem stūriem, arī ik uz stūra idioma — Visur.
- Visu labu! — Novēlējums atvadoties. Sveiciens atvadoties.
Avoti: 8. sējums