nobūkšķēt
nobūkšķēt parasti 3. pers., -būkšķ, pag. -būkšķēja
nobūkšēt parasti 3. pers., -buks, pag. -buksēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
PiemēriNobūkšķēja durvis.
- Nobūkšķēja durvis.
- Nobūkšķ tilts zem braucēja.
- Nobūkšķēja lielgabals.
- ..varēja sadzirdēt, kā pret grīdu nobūkšķēja noauts zābaks.
- Pēc pusdienas priekšnamā nobūkšēja mīksti, smagi soļi, kāds sita kājas, dauzīdams sniegu.
- Laiku pa laikam nobūkšķēja atsevišķi šāvieni.
Avoti: 5. sējums