Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strofa
strofa -as, s.
1.literat. Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas.
PiemēriPar stingrajām pantu formām, tas ir, par strofām, sauc tādas, kas ar savu noteikto uzbūvi kļuvušas par tradicionālām un ieguvušas īpašus nosaukumus, piemēram, oktāva, Oņegina strofa..
  • Par stingrajām pantu formām, tas ir, par strofām, sauc tādas, kas ar savu noteikto uzbūvi kļuvušas par tradicionālām un ieguvušas īpašus nosaukumus, piemēram, oktāva, Oņegina strofa..
  • Dzejas valoda ir īpaši organizēta valoda, vienalga, vai sacerējumi rakstīti noteiktās strofās vai brīvās vārsmās.
2.Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
Piemēri..[dziedātājstrazda] dziesmas atsevišķās strofas atkārtojas 2-3 reizes.
  • ..[dziedātājstrazda] dziesmas atsevišķās strofas atkārtojas 2-3 reizes.
  • ..daža [magnetofona lentē] ierakstītā putnu dziesmas strofa var būt mazliet atšķirīga no dabā dzirdētās.
Avoti: 7-2. sējums