vienprātīgs
vienprātīgs -ais; s. -a, -ā
vienprātīgi apst.
1.Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem). Tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
PiemēriVienprātīgas domas.
- Vienprātīgas domas.
- Vienprātīgi pieņemta rezolūcija.
- No vairāku liecinieku liecībām izriet vienprātīgs atzinums, ka zemgaļu vairākkārtējās sacelšanās notika Livonijas ordeņa brutālās izturēšanās dēļ pret jaunkristītajiem.
- Bet kur ir palikusi pirmā Tautas frontes kongresa pacilātība, kur palikuši šīs tautas kustības uzsācēji, kāpēc daudzi no tiem, kuri pirmie uzdrošinājās, ir pagājuši malā, kāpēc vairs nav vienprātīgā entuziasma?
2.Tāds, kas ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
PiemēriVienprātīgi kongresa dalībnieki.
- Vienprātīgi kongresa dalībnieki.
- Būt vienprātīgiem svarīgos jautājumos.
Avoti: 8. sējums