sarast
sarast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; intrans.
1.Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
PiemēriSarast ar kaimiņiem.
1.1.Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) — par dzīvniekiem.
Piemēri«Kopš vakardienas sivēntiņus ēdinām no kopējas siles. Lai sarpd. Citādi vēlāk, salaisti kopā vienā aizgaldā, dikti kožas...»
2.Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem).
PiemēriSavādi, bet ar šo dzīvokli, kurā viņi mitinājās jau turpat gadu, viņš vēl nebija saradis.
Avoti: 7-1. sējums