rumpis
rumpis -pja, v.
1.Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
PiemēriBērni sāk zīmēt cilvēka figūru 3 - 4 gadu vecumā, turklāt ļoti bieži zīmējumā kājas un rokas pievieno tieši galvai, ignorējot rumpi.
- Bērni sāk zīmēt cilvēka figūru 3 - 4 gadu vecumā, turklāt ļoti bieži zīmējumā kājas un rokas pievieno tieši galvai, ignorējot rumpi.
- Ješkiņa.. svars.. nebija liels. Pie viņa sīkā.. rumpja karājās divas nesamērīgi garas kājas, ar kurām viņš spēra tik milzīgus soļus, ka uz ielas vienmēr man aizsteidzās labu gabalu priekšā.
1.1.pārn. Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
PiemēriBurkāniem laksti notrūkst visbiežāk, jo virszemes aste salīdzinājumā ar zemē briedušo rumpi ir visai niecīga.
- Burkāniem laksti notrūkst visbiežāk, jo virszemes aste salīdzinājumā ar zemē briedušo rumpi ir visai niecīga.
- Stabules taisīja no dažāda koka - priedes, apses, alkšņa, vītola u. c., izgriežot serdi,.. radās tukšs stobrs jeb stabules rumpis, kurā iegrieza 4 - 6 caurumiņus..
Avoti: 6-2. sējums