sakausēties
sakausēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām).
PiemēriSakausējušies metāli.
- Sakausējušies metāli.
1.1.pārn. Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
PiemēriMākslā šīs [aktrises] atsevišķās īpašības sakausējas tēmā par cilvēka spēka šķietamajām un īstajām robežām.
- Mākslā šīs [aktrises] atsevišķās īpašības sakausējas tēmā par cilvēka spēka šķietamajām un īstajām robežām.
- Jaunajā [lugas] iestudējumā brāļu tēlos ar dīvaini suģestējošu spēku sakausējas mīlestība un naids..
- Jāņa Ivanova 14. simfonijā klasicisma iezīmes sakausējušās ar reljefi izteiktu autora individuālo rokrakstu.
Avoti: 7-1. sējums