dievs
dievs -a, v.
1.Pēc reliģiskiem priekšstatiem – pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
PiemēriLūgt dievu.
- Lūgt dievu.
- Ticēt dievam.
- Reliģijai raksturīgs uzskats, ka pasauli radījis dievs.
- Saimniece paklusām, bet pats skaļi skaitījis lūgšanas, raidīdams tās visužēlīgajam debesu tēvam, varenajam kungu kungam un tā joprojām - dievam to titulu sanācis daudz.
- Par dieva lūgšanu maizes nedod.
Stabili vārdu savienojumiDieva kalps. Dieva tiesa.
- Dieva kalps — Garīdznieks.
- Dieva tiesa vēst. — Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
1.1.Vairāku dievu kultā – viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
PiemēriSeno grieķu dievi.
- Seno grieķu dievi.
- Romiešu dievi.
- Pagāniskie dievi.
- Ekspluatējamo šķiru bezspēcība cīņā pret ekspluatatoriem tāpat neizbēgami rada ticību labākai dzīvei pēc nāves, kā mežoņa bezspēcība cīņā pret dabu rada ticību dieviem, velniem, brīnumiem u. tml.
- ..es ieraudzīju uz kāda papes gabala krāsotu senču ozolu. Iecirstos iedobumos - dievu tēli. Pa labi - jauneklīgais Potrimps, vidū - varenais Pērkons, pa kreisi - vecais, nīgrais Pīkols.
- Kāds jauns, melns vērsis ar baltu zvaigzni pierē gāja pa priekšu un likās tik skaists, ka klasiķis to būtu salīdzinājis ar seno ēģiptiešu dievu - vērsi Apisu.
- pārn. Padomju karavīri mēdz dēvēt artilēriju par «kara dievu».
- pārn. ..Galotne [līdzstrādniece] nebija vienīgā, no kuras varētu vēlēties aizrautīgāku kalpošanu zinātnes bargajam un nepielūdzamajam dievam.
1.2.pārn. Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
PiemēriArī tad, Ja jau reiz sirdij sisties Kā putnam pret degošu bāku, - Uguns paliek mans dievs.
- Arī tad, Ja jau reiz sirdij sisties Kā putnam pret degošu bāku, - Uguns paliek mans dievs.
- Viņa tēvam, sīkam amatniekam, pašam sava māja bijusi dzīves mērķis, sapnis un dievs.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) dieva svētība. (Ir) kā dievs augstais. (Ja) dievs (arī dieviņš) dos.
- (Ir) dieva svētība — sar. (Ir) ļoti daudz (kā).
- (Ir) kā dievs augstais — sar. Saka par to, ko cienī, dievina.
- (Ja) dievs (arī dieviņš) dos — novec. Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- (Nekāds) labais dievs (nav) — sar. Saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
- Aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšā — novec. Nomirt.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! — sar. Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ar dieva palīgu — novec. Saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
- Ar dievu uz pusēm — sar. Samērā slikti, kaut kā.
- Ar dievu! — novec. Ardievu.
- Atdot dievam dvēseli — novec. Nomirt.
- Dieva darbi — sar. Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
- Dieva dāvana — 1.sar. Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.2.novec. Saka par ēdienu.
- Dieva dēļ — sar. Saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Dieva dotā izskatā — sar. Saka par kailu cilvēku.
- Dieva dots — sar. Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dieva laime — sar. Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Dieva pirksts — novec. Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
- Dieva vārds — novec. Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
- Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina — sar. Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! — sar. Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs ar viņu (arī to) — sar. Saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
- Dievs palīdz! — novec. Saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
- Dievs pieņēma — novec. Saka, kad kāds ir nomiris.
- Dievs tēvs (arī kungs)! — novec. Izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.
- Dzīvot dieva mierā — sar. Dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! — novec. Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kā (paša) dieva sūtīts — sar. Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- Kā dieva ausī — sar. Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Kā dieva nepieņemts — sar. Saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
- Kā koka dievs (arī dieviņš) — sar. Stīvs, nekustīgs.
- Lai dievs žēlīgs! — 1.sar. Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).2. Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
- Miers un dievs, arī dievs un miers — sar. Saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
- Mīļais (arī mans) dievs! — sar. Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! — sar. Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
- No dieva puses! — sar. Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- No dieva tiesas — novec. Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
- No tavas mutes dieva ausī — sar. Saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) — sar. Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
- Tas pats dievs (ir) — sar. Ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
Avoti: 2. sējums