dievvārdi
dievvārdi -u, vsk. dievvārds, -a, v.; novec.
1.Dievkalpojums.
PiemēriDievvārdi gāja uz beigām. Mācītājs kancelē bārās laikam par kādu ārlaulības bērnu..
1.1.parasti vsk. Reliģiska satura runa, teksts.
Piemēri«..Kā tad mēs viņu [mirušo] bez dievvārda laidīsim bedrē?»
Avoti: 2. sējums