dievvārdi
dievvārdi -u, vsk. dievvārds, -a, v.; novec.
1.Dievkalpojums.
PiemēriDievvārdi gāja uz beigām. Mācītājs kancelē bārās laikam par kādu ārlaulības bērnu..
- Dievvārdi gāja uz beigām. Mācītājs kancelē bārās laikam par kādu ārlaulības bērnu..
- ..laikam abas ar skuķi atkal uz baptistu dievvārdiem,.. [sestdienas] vakaros tiem tur allaž kāds svēts priekšlasījums.
- Viņš ienāca dievvārdu laikā, Un sprediķis aprāvās pusē, Jo mācītājs nobāla vaigā, Kā saņēmis pavēli klusēt.
1.1.parasti vsk. Reliģiska satura runa, teksts.
Piemēri«..Kā tad mēs viņu [mirušo] bez dievvārda laidīsim bedrē?»
- «..Kā tad mēs viņu [mirušo] bez dievvārda laidīsim bedrē?»
- ..ar kalšanu.. [bērniem] nejaudāja iekalt, kas ir dievvārds..
- ..dievvārdus Donats skaitīja katru dienu. Un pamatīgus. Visā Pārupes draudzē viņš un vēl Lītaunīku Antons ik rītu un ik vakaru pulcināja savējos uz garo aizlūgšanu.
Avoti: 2. sējums