Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dievs
dievs -a, v.
1.Pēc reliģiskiem priekšstatiem — pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
PiemēriLūgt dievu.
Stabili vārdu savienojumiDieva kalps. Dieva tiesa.
1.1.Vairāku dievu kultā — viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
PiemēriSeno grieķu dievi.
1.2.pārn. Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
PiemēriArī tad, Ja jau reiz sirdij sisties Kā putnam pret degošu bāku, - Uguns paliek mans dievs.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) dieva svētība. (Ir) kā dievs augstais. (Ja) dievs (arī dieviņš) dos.
Avoti: 2. sējums