kolonija
kolonija -as, s.
1.Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts — metropoles — varā. Arī metropoles nomale.
PiemēriDzirdējām daudzus faktus par koloniju tautu raižu un grūtību pilno dzīvi.
Stabili vārdu savienojumiKoloniju (arī koloniāla) valsts.
2.Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
Piemēri..ko draugs sacītu par Pēterburgu? ..tur jau bija vesela latviešu kolonija, tur studēja latviešu gleznotāji, tur bija latviešu biedrība.
3.Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde.
PiemēriTika veikti pirmie pasākumi bērnudārzu izveidošanai, bērnu pirmsskolas apmācībai un bērnu vasaras koloniju iekārtošanai.
Stabili vārdu savienojumiDarba kolonija. Labošanas darbu kolonija.
4.biol. Dzīvu organismu kopa.
PiemēriKoraļļu kolonija.
4.1.Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā. Vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
PiemēriKaijām, krauķiem un zivju gārņiem kopīgs ir tas, ka viņi ligzdo kolonijās (no dažiem pāriem līdz vairākiem tūkstošiem pāru vienkopus).
4.2.Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
Piemēri..neapbruņotām acīm var saskatīt tikai tā saucamās mikroorganismu kolonijas, kas katra satur miljardiem atsevišķu mikroorganismu..
Stabili vārdu savienojumiĢimenes dārziņu kolonija.
Avoti: 4. sējums