caurvējš
caurvējš -a, v.; parasti vsk.
Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
PiemēriSpēcīgs caurvējš.
- Spēcīgs caurvējš.
- ..kāpnēs.. matus mūžam plivina caurvējš, pa atvērtajām ārdurvīm nākdams un atrazdams izeju vai nu pa kāpņu logu, vai arī iespraukdamies kādā istabā, kaut caur durvju spraugu.
- Autobusā ir karsti, kaut arī logi vaļā un skraida caurvējš.
- Lopi stāv caurvējā, jo parasti visas durvis vaļā.
Stabili vārdu savienojumiDabūt caurvēju.
- Dabūt caurvēju sar. — Saaukstēties caurvējā.
Avoti: 2. sējums