Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vientulīgums
vientulīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vientulīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKur tumšzaļu lapujumu Ceļ simtgadu skābardes, Jaunības vientulīgumu Mēdzu izsapņot es.
2.Vispārināta īpašība → vientulīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTuksneša vientulīgums.
Avoti: 8. sējums