niķis
niķis -ķa, v.
1.Slikts ieradums. Arī netikums.
Piemēri..Mēs saprecēsimies, un es palikšu citādāks... Vai tad es būšu pirmais vīrs, kas atmet puiša niķus? Un vai tie jau manī tik dziļi var būt iesakņojušies?
1.1.Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
PiemēriTad [ziemas vakaros] aiz gara laika nāk prātā dažādi niķi un cilvēks pasāk nevienam nevajadzīgas izrīcības.
Stabili vārdu savienojumiNiķu maiss (arī pods, polis). Stiķi un niķi.
1.2.Blēdība, viltība.
Piemēri..ķēniņam jauni niķi galvā. Viņš sametas ar velnu uz vienu roku un piesaka, lai raugot muļķīti, viņa znotu, nogalināt.
2.Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
PiemēriDažreiz pat [zirgu puisis] gluži saniknots vēlējās, kaut nu zirgs nosviestu kādu jājēju.. Un Vilim [zirgam] bija tāds niķis.
Avoti: 5. sējums