atblāzma
atblāzma -as, s.; parasti vsk.
1.Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
PiemēriTikko manāma atblāzma.
1.1.Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
PiemēriSaule lēnām nogrima aiz meža, pārliedama purvam sārtu atblāzmu..
1.2.pārn. Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
Piemēri..šīs latviešu zemnieku sūdzības sacerētas J. Pugačova vadītā zemnieku kara.. atblāzmā. Šis karš.. līdz nāvei nobiedēja muižniekus, bet spārnoja zemniekus.
1.3.pārn. Vājš atspoguļojums, atveidojums, atdarinājums.
PiemēriPar reprodukcijām mums ir savs noteikts uzskats, un proti - tās ir tikai mākslas darba patāla atblāzma.
Avoti: 1. sējums