diatonika
diatonika -as, s.; parasti vsk.; mūz.
Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
Piemēri..«Rudens ainava» jauktam korim - skaista noskaņas dziesma, kurā autors, neraugoties uz tīro diatoniku, sniedzis krāsu bagātu, oriģinālu harmonisko valodu..
Avoti: 2. sējums