nostatīt
nostatīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvokli. Nostādīt [1] (3).
PiemēriNostatīt vāzi.
2.reti Nostādīt [1] (1).
PiemēriIzvadīja viņu vēl pa divējiem.. vārtiem un nostatīja gaitenī pretim dzelteni krāsotām durvīm..
Avoti: 5. sējums