Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
satiksme
satiksme -es, s.; parasti vsk.
1.Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
PiemēriAutobusu satiksme.
  • Autobusu satiksme.
  • Tramvaju satiksme.
  • Lidmašīnu satiksme.
  • Dzelzceļa satiksme.
  • Ērta satiksme.
  • Satiksme starp ēkas stāviem.
  • Satiksmes ejas.
  • Satiksmes regulētājs.
  • Satiksmes noteikumi.
  • Uz pilsētas galvenās ielas dzīva satiksme.
  • ..tika atklāta satiksme pa jauno tiltu, kas pāri trim salām savieno Daugavas krastus.
  • 1947. gadā atklāta trolejbusu satiksme Rīgā.
  • Lidmašīna.. kļuvusi par vienu no iecienītākajiem satiksmes līdzekļiem.
Stabili vārdu savienojumiSatiksmes (arī ceļa) negadījums.
2.Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
PiemēriViņš nemeklē satiksmes, tiek turēts par lēndabi, neveikli..
  • Viņš nemeklē satiksmes, tiek turēts par lēndabi, neveikli..
  • Mūsu satiksme nepārtrūka, bet turpinājās sarakstoties un tapa vēl intīmāka. Mēs kļuvām tudraugi.
  • Parāds krogā bez tālākām pārmešanām tika aizmaksāts, un tēvs ar dēlu atkal dzīvoja vislabākajā satiksmē.
Avoti: 7-1. sējums